Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) ziņojumā ir norādīts, ka kaut arī sekas dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīgas, finanšu krīze ir iespaidojusi izglītības sistēmas Eiropā. Dažos gadījumos šīs sekas ir bijušas īpaši bargas. Ziņojuma ietvaros ir izstrādāta karte, kurā ir iezīmētas četras valstu pamatgrupas: palielinājums vairāk kā par 1% (zaļš), stabils finansējums (zils), samazinājums no 1 līdz 10% (oranžs) un samazinājums vairāk kā par 10% (sarkans). Papildus, dažas valstis tika iezīmētas kā „īpaši gadījumi” (pelēks). Valstis, kuras vissmagāk cietušas no finanšu krīzes (vairākas Austrumeiropas valstis un Dienvideiropa) ir arī tās, kurās tika īstenoti vērienīgi valsts finansējuma samazinājumi.

Starp 11 valstīm, kurās valsts finansējums tika samazināts par vairāk kā par 10%, ir minamas Čehija, Grieķija, Ungārija, Islande, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle un Spānija. Vairākas no šīm valstīm tāpat ir redzamas ziņu virsrakstos tieši vispārējās ekonomiskās situācijas kontekstā.

Tādas valstis kā Latvija piedzīvoja smagu ekonomisko krīzi laika periodā no 2008. līdz 2010.gadam, kad IKP samazinājās par vienu ceturto daļu un vispārējās valdības sektora parāds palielinājās līdz 44,7% no IKP. Šajos gadījumos valsts finansējuma samazinājumi tika īstenoti visaptveroša publiskā sektora finansējuma samazinājuma ietvaros, un periodā no 2008. līdz 2012.gadam Latvijas valsts finansējums augstākajai izglītībai saruka līdz 57%.

Avots: Eiropas Universitāšu Asociācija