Tāpat būtu jāpārskata darba burtnīcu apstiprināšanas kritēriji – darba burtnīcu apstiprināt tikai tajos gadījumos, ja mācību grāmatas izmantošana bez darba burtnīcas ir apgrūtināta vai nav iespējama standartā noteikto pamatprasību izpildei.

Savukārt jauna mācību priekšmeta ieviešanas gadījumā jāpiešķir finansējums mācību līdzekļu izstrādei, izdošanai vai iegādei, lai ar tiem nodrošinātu visas skolas, kuras īsteno attiecīgo izglītības programmu.

Bet, plānojot izglītības ieguvei valsts galvota finansējuma jeb vaučeru sistēmas ieviešanu, katra izglītojamā vaučerā jāparedz Ministru kabineta noteikumos noteiktais finansējums septiņu latu apmērā vienam skolēnam mācību līdzekļiem. Taču ministrija atzinusi, ka šī summa būtu palielināma vismaz līdz 14 latiem.

Ministrija arī atzīst, ka viena no iespējām, lai tiktu samazināti izdevumi mācību literatūras iegādei, būtu mācību līdzekļu digitalizācija, turklāt regulāri, biežāk nekā līdz šim un meklējot jaunas formas, būtu jāinformē sabiedrība par to, ka mācību grāmatas tiek izvērtētas un apstiprinātas komplektā ar metodisko līdzekli skolotājam, savukārt citu mācību līdzekļu, tostarp darba burtnīcu, iekļaušana komplektizdevumā un izmantošana izglītības procesā nav obligāta.

Iepriekš uzmanību izdevumu apmēram, ar ko saskaras ģimenes, gatavojot bērnus skolai, pievērsa Tiesībsarga birojs. Tiesībsargs pat pavēstīja, ka prasība vecākiem saviem bērniem iegādāties mācību līdzekļus ir uzskatāma par iestādes prettiesisku rīcību.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzdevis izvērtēt, vai kādiem uzņēmumiem nav dominējošs stāvoklis mācību līdzekļu piegādei skolu vajadzībām.

Avots: BNS