Lai gan jaunākie statistiskie dati norāda uz kopēju finansējuma samazinājumu Eiropas augstākās izglītības telpā, dažādās valstīs finanšu krīzes atstātais iespaids ir skāris dažādus augtākās izglītības līmeņus. Savukārt runājot par augstākās izglītības pieejamības paplašināšanu, tikai dažām Eiropas valstīm ir izdevies sasniegt noteiktos kvantitatīvos rādītāju mērķus šajos indikatoros. Divdesmit sešās Eiropas valstīs šobrīd 90% studējošo ir iesaistīti Boloņas divu ciklu augstākajā izglītībā, bet 13 valstīs šis rādītājs ir no 70 līdz 89% studējošo. Tomēr tikai deviņas valstīs ziņo, ka ir izpildījušas visus desmit EKI ieviešanas soļus. Šobrīd gan vairākas valstis ir ļoti tuvu, lai piebiedrotos iepriekš minēto grupai.

Neaizmirsīsim par dzimumu jautājumu aktualitātēm augstākajā izglītībā. Jaunākie dati norāda uz to, ka pēdējās desmitgades laikā vīriešiem ir mazāka tendence iesaistīties augstākajā izglītībā kā sievietēm. Tomēr vēl aiz vien vīrieši ir nospiedošā kvantitatīvā pārākumā, ja runa ir par doktorantūras studijām. Jāuzsver arī, ka vēl aizvien valstīs pastāv nopietni šķēršļi efektīvai studējošo mobilitātes īstenošanai.

Pašreiz valstis ļoti aktīvi ir sākušas īstenot dažāda līmeņa kopīgā grāda programmas, bet diemžēl tikai ļoti neliela daļa no studējošiem tajās ir iesaistīta. Ir pilnīgi skaidrs, ka lielākā problēma ir tieši pašu grādu piešķiršana šajās programmās. Īpaši aktuāli ir valstu normatīvā regulējuma šķēršļi, liedzot piešķirt kopīgos grādus. Piemēram, Kiprā, Somijā un Moldovā kopīgā grāda programmas tiek īstenotas, bet grādi netiek piešķirti. Latvija ir tiesīga piešķirt grādus kopīgā grāda programmās kopš 2011.gada augusta.

Avots: Eurydice tīkls

Plašāka informācija par jaunākajām tendencēm Boloņas procesa īstenošanās ir pieejama šeit.