Izglītības pārvērtēšanas stratēģijā aicināts būtiski pārveidot izglītību, lielāku uzmanību veltot "mācību rezultātiem" – zināšanām, prasmēm un kompetencēm, kuras iegūst izglītojamie. Vairs nav pietiekami tikai kādu laiku pavadīt izglītības iestādē. Turklāt joprojām būtiski jāuzlabo pamata lasītprasme, rakstītprasme un rēķināšanas prasme, kā arī jāizveido un jānostiprina uzņēmējdarbības prasmes un pašiniciatīva.

Lai nodrošinātu, ka izglītība vairāk atbilst izglītojamo un darba tirgus vajadzībām, ir jāpielāgo un jāmodernizē novērtējuma metodes. Visās mācību jomās vairāk jāizmanto IKT un atvērtie izglītības resursi (Open Educational Resources; OER). Skolotājiem jāatjaunina prasmes, regulāri piedaloties apmācībā. Stratēģijā dalībvalstis aicinātas arī stiprināt saiknes starp izglītību un darba devējiem, lai mācību stundās vairāk laika tiktu veltīts ar uzņēmējdarbību saistītajiem jautājumiem un, vairāk piedāvājot mācīšanos darbavietā, ļautu jauniešiem saprast, ko nozīmē būt nodarbinātiem. ES valstu izglītības ministri ir aicināti arī padziļināt sadarbību saistībā ar mācīšanos darbavietā valsts un Eiropas līmenī.

Turklāt ierosināts izveidot jaunu kritēriju par valodu mācīšanos, sagatavot pamatnostādnes par uzņēmējdarbības izglītības novērtēšanu un izveidi un veikt ES līmeņa ietekmes analīzi par IKT un OER izmantošanu izglītībā, lai 2013. gadā sagatavotu tādu jaunu iniciatīvu par izglītības atvēršanu, kas paredzēta IKT potenciāla maksimālai izmantošanai mācību vajadzībām.

Izglītības pārvērtēšanas stratēģija īsumā:

• Daudz vairāk uzmanības jāvelta starpnozaru iemaņu un pamata prasmju izkopšanai visos līmeņos. Tas īpaši attiecas uz uzņēmējdarbības un IT prasmēm.

• Jauns kritērijs par svešvalodu apguvi – līdz 2020. gadam vismaz 50 % 15 gadu vecu jauniešu būtu jābūt ieguvušiem pietiekamas pirmās svešvalodas zināšanas (salīdzinājumā ar 42 % patlaban) un vismaz 75 % būtu jāapgūst otrā svešvaloda (61 % patlaban).

• Ir vajadzīgi ieguldījumi, lai izveidotu pasaules līmeņa profesionālās izglītības un apmācības sistēmas un vairāk izmantotu mācīšanos darbavietā.

• Dalībvalstīm jāuzlabo kvalifikāciju un prasmju atzīšana, ieskaitot tādu, kas gūtas ārpus formālās izglītības un apmācības sistēmas.

• Pilnībā jāizmanto tehnoloģija, īpaši internets. Skolām, augstskolām un profesionālās izglītības un apmācības iestādēm ir jānodrošina izglītības pieejamība, izmantojot atvērtos izglītības resursus.

• Šīs reformas ir jāīsteno labi apmācītiem, motivētiem un uzņēmējdarbības kategorijās domājošiem pasniedzējiem.

• Mērķtiecīgi jāizmanto finansējums, lai iegūtu iespējami lielāku atdevi no ieguldījumiem. Ir vajadzīgas diskusijas par izglītības finansējumu, īpaši profesionālās izglītības un augstākās izglītības finansējumu, gan valstu, gan ES līmenī.

• Ļoti būtiska ir partnerības pieeja. Ir nepieciešams gan valsts, gan privātais finansējums, lai sekmētu inovāciju un uzlabotu mijiedarbību starp akadēmisko un uzņēmējdarbības vidi.

Avots: Eiropas Komisija