Daļēji problēmas pamatā ir grūtības ar novērtējumu. Piemēram, tikai 11 Eiropas valstīs (Beļģijas flāmu kopienā, Bulgārijā, Igaunijā, Īrijā, Francijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovēnijā un Somijā) ir standartizētas procedūras, kuras ļauj novērtēt pilsoniskuma prasmes un kuru mērķis ir izkopt kritisko domāšanu un rosināt aktīvu līdzdalību skolās un sabiedrībā. Nevienā no 31 valsts, kuras piedalījās apsekojumā (27 ES dalībvalstīs, Horvātijā, Islandē, Norvēģijā un Turcijā), šādas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju prasmju pārbaudes nav nemaz. Ziņojumā arī izklāstīts progress, kas panākts sešās no astoņām pamatprasmēm, kuras ES līmenī noteiktas mūžizglītībai zināšanu, prasmju un attieksmju jomā.

Parasti starpnozaru prasmes tiek mācītas citos priekšmetos, un valsts skolu programmās vairumā valstu aptver informācijas tehnoloģijas, uzņēmējdarbību un pilsoniskumu. Taču situācija dažādās valstīs ir atšķirīga. Deviņās valstīs (Vācijā, Nīderlandē, Itālijā, Grieķijā, Rumānijā, Īrijā, Dānijā, Beļģijas flāmu kopienā un Horvātijā) uzņēmējdarbības prasmes netiek skaidri aptvertas pamatskolas līmenī, savukārt digitālās prasmes pamatskolā tiek apgūtas visās valstīs, izņemot Horvātiju.

Vēl aizvien pārsteidzoši reti digitālās iemaņas skolās tiek mācītas dabaszinātņu, matemātikas un valodu priekšmetos. Ziņojumā norādīts, ka informācijas tehnoloģijas, uzņēmējdarbības vai pilsoniskuma izglītību iekļaujot skolu pamatprogrammā, skolām varētu būt nepieciešams mainīt mācīšanas veidu, kā arī izvirzīt saskaņotus mācību mērķus un izstrādāt piemērotas novērtēšanas metodes.

Ziņojumā sniegti analītiski pierādījumi politikas veidotājiem, un tajā atbalstīta pieeja, kas pausta Eiropas Komisijas jaunajā stratēģijā "Izglītības pārvērtēšana". Tajā izklāstīti pasākumi, kas dalībvalstīm jāveic, lai panāktu, ka izglītības un apmācības sistēmas nodrošina prasmes, kas vajadzīgas mūsdienu darbavietās.

Pilns ziņojuma teksts angļu valodā ir pieejams šeit.

Avots: Eiropas Komisija