Šobrīd, ja runa ir par izglītību vai nodarbinātību, nevar noliegt, ka prioritārs jautājums visā pasaulē ir tieši sievietes darbība un loma. Tomēr, salīdzinot pēdējos statistiskos rādītājus OECD valstīs, 2009.gadā augsta līmeņa kvalifikācijas (piemēram, zinātņu doktori) sievietēm tika piešķirtas mazāk kā pusē gadījumu.

Savukārt, runājot par nodarbinātību, ziemeļvalstīs, Vācijā un Portugālē šobrīd normatīvais regulējums ļauj tieši tēviem saņemt dekrēta atvaļinājuma pabalstu, tajā paša laikā turpinot aktīvās darba gaitas. Kā zināms, tad Islandē, Norvēģijā un Spānijā tiesiskais regulējums nosaka arī 40% sieviešu dzimuma minimālu pārstāvniecību uzņēmumu valdēs. Jāpiebilst, ka Latvija šobrīd neīsteno nevienu no minētajiem pasākumiem sieviešu nodarbinātības un ekonomiskās izaugsmes atbalstam.

Lai gan meitenes un sievietes jau ilgu laiku uzrāda stabilas pozitīvas tendences mācību/studiju sasniegumos, politikas veidotājiem būtu jāturpina iesāktās reformas aktīvākai meiteņu intereses paaugstināšanai tieši par matemātiku un dabaszinātnēm. Līdzīga mērķtiecīga izglītības rīcībpolitika ir jāturpina, veicinot zēnu lasītprasmi sākumskolās un pamatizglītībā. Paralēli iniciatīvām izglītības sektorā ir jānodrošina skaidra valstu nostāja dzimuma līdztiesības jautājumos, lai veicinātu sieviešu sociālekonomisko izaugsmi un līdzvērtīgas karjeras iespējas.