Neapšaubāmi, valoda ir būtisks priekšnoteikums cilvēka esībai, tā ir arī izziņas, domāšanas, cilvēka apziņas izpausmes, sazināšanās, ietekmēšanas, kultūras veidošanas, apgūšanas un izplatīšanas līdzeklis. Valodu pārzināšana vairo atvērtību un sekmē iecietību, kas savukārt paver durvis uz jaunām iespējām.

21. gadsimts ir globālo iespēju un izaicinājumu gadsimts. Kas pirms 40 gadiem šķita pat neiespējams, šodien ir realitāte. Iedzīvotāju migrācija ekonomisko un politisko norišu paēnā, iespējas, kādas nodrošina mūsdienu tehnoloģijas piekļūt, redzēt, baudīt, manīt, vērot un apspriest notikumus citviet pasaulē gan klātienē, gan attālinātos formātos, novadīt un piedalīties starpvalstu darba grupu un komandu telefonkonferencēs un darbasemināros, iesaistīties pasaules labāko augstskolu piedāvātajos attālinātajos studiju kursos – tā ir šīsdienas realitāte. Un vēl lielāka realitāte ir globalizācija, kas diktē spēles noteikumus un vēl vairāk iezīmē valodu un starpkultūru komunikācijas zināšanu un prasmju nozīmi mūsu dinamiskajā ikdienā.

Aicinot ES dalībvalstis nekavējoties rīkoties un panākt, ka jaunieši iegūst darba tirgū nepieciešamās prasmes un kompetences, 2012.gada nogalē Eiropas Komisija uzsāka īstenot Izglītības pārvērtēšanas stratēģiju, cita starpā, ierosinot jaunu kritēriju, kas tieši attiecas uz svešvalodu apguvi. Jau iepriekš apzinot dalībvalstu skolēnu svešvalodu zināšanas un prasmes, kā arī īstenojot padziļinātus pētījumus par sagaidāmiem izaicinājumiem tieši svešvalodu pārzināšanas kontekstā, Eiropas Komisija izvirza mērķi – līdz 2020. gadam vismaz pusei 15 gadu vecu jauniešu būtu jābūt ieguvušiem pietiekamas pirmās svešvalodas zināšanas un vismaz 75% būtu jāapgūst otrā svešvaloda. 2012.gada nogalē klajā nāca Augstākās Izglītības akadēmijas ziņojums „Valodas un uzņēmējdarbība. Studentu rokasgrāmata”, kurā reālu gadījumu formātā atspoguļots, kā svešvalodu un starpkultūru zināšanas un prasmes, kā arī ārvalstīs gūtā pieredze ir ļāvusi augstskolu absolventiem veiksmīgi iesaistīties uzņēmējdarbībā un izveidot savus uzņēmumus, atkāroti apliecinot tiešo sasaisti starp studentu ārvalstu mobilitāti un nodarbinātību.

Šādu prasmju aktualitāti vēl vairāk apliecina The Economist publiskotais 2012.gadā īstenotais pētījums „Konkurence ārpus robežām: kā starpkultūras un komunikācijas ierobežojumi iespaido uzņēmējdarbību”. Minētā pētījuma ietvaros tika aptaujāti 572 augstākā līmeņa vadītāji Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Latīņamerikā, secinot, ka gandrīzdivas trešdaļas organizāciju, kaut apzinās efektīvas un produktīvas pārrobežu komunikācijas nozīmi, neveic nekādas korektīvas darbības. Būtiska atziņa vēsta, ka pretēji daudzu ekspertu prognozēm, ekonomiskā lejupslīde ir sekmējusi uzņēmumu internacionalizāciju un jaunu tirgu apguvi, kas nenovēršami apliecina svešvalodu un starpkultūru komunikācijas nozīmi.

Noslēgumā vēlamies atzīmēt, ka arī Eiropas Komisijas publicētajā Eurydice ziņojumā „Pamatrādītāji par svešvalodu mācīšanu Eiropas vispārējās izglītības iestādēs 2012”, kura ietvaros apsekotas 32 Eiropas valstis, secināts, ka pēdējo 15 gadu laikā lielākā daļa ES valstu ir samazinājušas vecumu, kurā tiek uzsākta obligātā svešvalodu apguve. Šajā kontekstā jācer, ka Izglītības un zinātnes ministrijas iecere no 2014./2015.mācību gada nodrošināt svešvalodu apguvi skolēniem visās vispārējās izglītības iestādēs jau no 1.klases, ir apsveicams solis, kas ļaus mūsu bērniem ne tikai agrīni apgūt, iespējams, pirmo svešvalodu, bet arī pavērs daudz plašākus globālās informācijas, zināšanu un iespēju apvāršņus. 

UZZIŅAI: Dynamic University infogramma "Studentu mobilitāte un valodas zināšanas Eiropas Savienībā", kas izstrādāta, izmantojot Eiropas Komisijas 2012.gada apkopotos datus.