Tomēr viena no retāk apskatītajām šķautnēm ir saistīta ar tā saukto augstākās izglītības trešo misiju, kas papildina divas galvenās un tradicionālās universitāšu darbības jomas: izglītību un pētniecību, un kuru visbiežāk formulē kā ietekmi un iesaistīšanos (angļu val. - outreach and engagement). Proti, runa ir par augstskolu ietekmi uz sabiedrību kopumā un par sadarbībām, jo īpaši par tām, kas saistītas ar biznesa vidi, industrijām un nevalstisko sektoru. Cik daudz mēs zinām par šo „trešo” augstākās izglītības šķautni? Cik efektīva tā ir? Kā tā ir veidojusies un kā tā būtu attīstāma turpmāk? Ar kādiem izaicinājumiem tā sastopas šobrīd un kādas pārmaiņas sagaidāmas turpmākajos 10 gados, kuros cita starpā tiek solītas arī būtiskas izmaiņas darba devēju un darba ņēmēju attiecību modeļos? Kādus labumus tā nes un kādus sola nākotnē? – šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem gribētos rast atbildes, domājot par mūsu izglītības sistēmas attīstību mijiedarbē ar sabiedrību kopumā un ar uzņēmējiem konkrētos piemēros.

Šajā sakarā prieks atzīmēt, ka arī pie mums Latvijā ir vairāki spilgti piemēri un veiksmes stāsti, kas apliecina jēgpilnu universitāšu un uzņēmējdarbības savstarpējo mijiedarbi. Vieni no plašākā sadarbībā atpazītākajiem piemēriem saistīti ar dažādu produktu izstrādi un risinājumu attīstību, pateicoties tieši Latvijas zinātnieku veikumam un pētnieciskajam kapitālam. Tā piemēram, Latvijas Universitāte lepojas ar darbu, kas sadarbībā ar inovatīviem uzņēmumiem tiek veikts rudzu pilngraudu produktu izstrādē pārtikas jomā, ādas cilmes šūnu izpētē medicīnas jomā, dabīgas izcelsmes kosmētikas sastāvdaļu (piem. savvaļas augs madara, bērzu sulas, augi, ogas, sēnes un dūņas) izpētē kosmētikas un skaistumkopšanas jomā, kā arī energoefektīvu ēku būvniecībā, zaļās enerģijas un saules gaismas jomā, un daudz kur citur. Augstākās izglītības un biznesa vides sadarbība tieši pētniecības un attīstības jomā (angļu val. – R&D) vērojama arī citās Latvijas augstskolās un zinātniskajos institūtos.

Un tomēr šis ir tikai viens no virzieniem, kur meklēt un attīstīt veiksmīgas partnerības piemērus, kur sadarbojoties par ieguvējiem kļuvušas abas puses. Augstākās izglītības un uzņēmēju sadarbība ne mazāk svarīga arī tādās jomās kā studiju programmu veidošana un nodrošināšana (un runa nav tikai par vieslekcijām un vieslektoriem); darbaspēka mobilitāte; mūžizglītība; pārvaldība un jaunu produktu komercializācija. Nesenās pieredzes apmaiņas vizītes Stavangeras universitātē Norvēģijā un Turku universitātē Somijā deva iespēju klātienē novērot, kā top labākie un uzņēmējiem vispiemērotākie, pie tam arī peļņu nesoši mūžizglītības modeļi; kā tiek organizēts darbs ideju komercializācijas un tehnoloģiju pārneses jomās; kā lietišķie pētījumi sniedz vēl nebijušu vērtību ilgtspējīgai biznesa attīstībai; kā tiek veidoti virtuāli tematiskās interesēs balstīti pētniecības centri, kuros ilgtermiņa partnerībās apvienojas universitāšu pētnieki, industriju eksperti, pašvaldības resursi, valsts pētniecības centri un nacionālās prioritātes un kas kalpo kā tilts starp fundamentāliem pētījumiem, lietišķiem pētījumiem un komercializāciju; kā arī redzēt citus praktiskus piemērus tieši universitāšu un biznesa sadarbē. Arī šajās universitātēs ar limitētu valsts un iekšējo finansiālo resursu sadarbība ar privātiem uzņēmumiem ir kritiski svarīga, lai spētu nodrošināt vadošu lomu izglītībā un pētniecībā prioritārajās jomās.

Lai arī izdošanās faktori un priekšnoteikumi ir dažādi, tomēr jāatceras - tāpat kā jebkurās cita veida partnerattiecībās - arī te būtiska loma, atbildība un iniciatīva jāuzņemas abām sadarbes pusēm - kā augstskolām, tā arī uzņēmējiem, nevalstisko organizāciju līderiem un pārējiem sadarbībā iesaistītajiem. Proti, produktīva sadarbība veidojas efektīvā dialogā un abpusējā cieņā, kā arī balstās kopējos mērķos un vienotās nākotnes vērtībās.

Novēlu arī mūsu izglītības sistēmai neapstāties pie sasniegtā un turpināt attīstīt gan jaunas sadarbības formas, gan popularizēt jau esošo sadarbības piedāvājumu, tādējādi iesaistot arvien vairāk arī mazos un vidējos uzņēmumus, palīdzot veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku, atbalstot vietējo uzņēmējdarbību, radot jaunas darba vietas, veicinot ekonomisko izaugsmi un mazinot šķēršļus labas dzīves kvalitātei.

Līna Dzene, SIA Dynamic University valdes locekle un direktore