Pētījums “Priekšnosacījumi sekmīgai pārejai no pirmsskolas izglītības uz sākumskolas izglītību, tostarp iekļaujošās izglītības principa īstenošanai” īstenots ESF projekta Nr.10.1.3.0/19/TP/002  “Atbalsts pētījumiem ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildes nodrošināšanai izglītībā”  ietvaros.

Būtiski ir nodrošināt plānotu un koordinētu, bērna vecumposmam atbilstošu pārejas posma īstenošanu, pamatojoties uz saskaņotības un nepārtrauktības principu ievērošanu, kam nepieciešamas izmaiņas ilgtspējīgas politikas līmenī.

Pētījuma mērķis: izvērtēt izglītības programmu īstenošanai nepieciešamos mācību vides nosacījumus atbilstoši vadlīnijām un pamatizglītības standartam un sniegt priekšlikumus, kādiem ir jābūt vides nosacījumiem, lai kvalitatīvi īstenotu minētās izglītības programmas un nodrošinātu sekmīgu pāreju no pirmsskolas izglītības un pamatizglītību.

Laika posmā 2020. augusts - novembris Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā SIA “Dynamic University” sadarbībā ar Liepājas Universitāti īstenoja pētījumu “Priekšnosacījumi sekmīgai pārejai no pirmsskolas izglītības uz sākumskolas izglītību, tostarp iekļaujošās izglītības principa īstenošanai”.

PĒTĪJUMA DETALIZĀCIJA, GALVENIE UZDEVUMI:

1. Izvērtēti, kādi ir ietekmējošie mācību vides nosacījumi pirmsskolas un pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas īstenošanai un sniegti priekšlikumi, kādiem ir jābūt mācību vides nosacījumiem, lai kvalitatīvi īstenotu šīs izglītības programmas un nodrošinātu sekmīgu pāreju no pirmsskolas uz pamatizglītības pirmo posmu;
2. Identificēti nepieciešamie diagnostikas instrumenti pedagogiem pirmsskolas un pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īstenošanā, lai novērtētu izglītojamā individuālo attīstības dinamiku un mācīšanās vajadzības;
3. Identificētas galvenās pedagogu profesionālās kompetences pilnveides vajadzības pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īstenošanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītojamo mācību snieguma un izaugsmes vērtēšanu, ievērojot bērna individuālās attīstības vajadzību dinamiku;
4. Izvērtēta vecāka lomu bērna sociāli emocionālo prasmju  attīstībā un sagatavošanā pamatizglītības apguvei, mācīšanās prasmju un mācību motivācijas veicināšanā (vecāku kompetence), analizētas sadarbības iespējas ar izglītības iestādi un risinājumi vecāku kompetences stiprināšanai;
5. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, ārvalstu labās prakses piemēriem, apkopotajiem Latvijas izglītības iestāžu pārstāvju viedokļiem, izglītības iestāžu mācību vides izvērtējumu rezultātiem un piesaistīto ekspertu ieteikumiem, izstrādāts Latvijas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pirmā posma pārejas konceptuālais modelis, kurā noteiktas kompetences valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī.