Pašreizējais studiju finansēšanas modelis Latvijā

Pašreizējā sistēma balstās uz centralizētu budžeta vietu sadalījumu, ko regulē Izglītības likums un Augstskolu likums. Izglītības likuma 12.panta otrā daļa paredz, ka valsts sedz maksu par izglītības iegūšanu studējošo skaitam, kurš tiek noteikts reizi gadā. Budžeta vietu skaitu augstskolā nosaka Izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes priekšlikumus (Augstskolu likuma 51.pants). Šī gada janvārī tika nolemts, ka 2013./2014. akadēmiskajā gadā tiks nodrošinātas 19 353 budžeta vietas. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzskata, ka pašreizējā studiju finansēšanas sistēma ir problemātiska un būtu jāmaina.

Problēmas ar pašreizējo sistēmu

2011.gada maijā Stratēģiskās analīzes komisija prezentēja Vjačeslava Dombrovska sagatavoto ziņojumu „Augstākās izglītības finansēšanas reformas modelis”, kas izskaidro pašreizējā finansēšanas modeļa nepilnības, kā arī piedāvā alternatīvas, īpaši izceļot risinājumu, atbilstoši kuram valsts neapmaksā neviena studenta mācību maksu. Lai gan R. Ķīlis ir konceptuāli apstiprinājis šāda modeļa pielietošanu, nav zināms, kāds tieši būs jaunais studiju finansēšanas veids.

V.Dombrovska izstrādātais ziņojums izceļ trīs iemeslus, kādēļ pašreizējā sistēma būtu jāmaina. Pirmkārt, tiek uzsvērts, ka tā ir neefektīva. Budžeta vietu centralizēta sadalīšana nozīmē to, ka augstskolu fokuss ir uz budžeta vietu iegūšanu, nevis aktīvu pētīšana, kādas prasmes studentiem būs visvairāk nepieciešamas pēc studiju beigšanas, un attiecīga programmu uzlabošana, lai tās sniegtu šīs specifiskās prasmes. Turklāt, tā kā budžeta vietas tiek piešķirtas tikai valsts augstskolām, tad konkurence studentu vidū ir samazināta par vismaz 19 tūkstošiem. Otrkārt, V. Dombrovskis argumentē, ka pastāvošā sistēma nav korekta attiecībā uz sabiedrības mazāk turīgo slāni. Proti, labākos rezultātus centralizētajos eksāmenos un līdz ar to arī iespēju studēt par budžeta līdzekļiem lielākoties iegūst tie skolēni, kas nāk no relatīvi pārtikušām ģimenēm, kas skaidrojams ar apsvērumu, ka šādām ģimenēm ir lielākas iespējas sūtīt savus bērnus uz pilsētu skolām un nodrošināt ārpusstundu apmācības zināšanu un prasmju pilnveidošanai. Cilvēki, kas ir ieguvuši augstāko izglītību, vidēji pelna vairāk, un arī viņu dzīves līmenis ir augstāks par tiem, kas formālo sevis izglītošanu ir beiguši jau pēc skolas. Taču esošās sistēmas ietvaros par budžeta vietām maksā visi (nodokļu formā), ieskaitot tos, kuri augstākās izglītības iestādi nekad neapmeklēs. Kā pēdējo iemeslu tam, kādēļ šobrīd pastāvošais studiju finansēšanas veids būtu jāmaina, V. Dombrovskis min tā nespēju pilnvērtīgi finansēt augstāko izglītību. Izmantojot esošo finansēšanas modeli, kas balstās uz nodokļu ieņēmumiem, Latvijā ir viens no zemākajiem augstākās izglītības finansējumiem Eiropā. Tā kā nodokļu ieņēmumi tuvākajā laikā visdrīzāk nepalielināsies, tad ir uzskatāms, ka arī finansējums augstākajai izglītībai drīzumā nepieaugs, un tas saglabāsies zems.

Piedāvātā studiju finansēšanas reforma

Piedāvātais variants studiju finansēšanas modelim balstās uz ieceri atcelt budžeta vietas augstskolās, tajā pašā laikā izvairoties no problēmām, kas novērojamas sistēmās, kur pastāv pilnīgs brīvais tirgus izglītības finansējuma ieguvei. Augstākās izglītības finansēšanas modelis, kurā neeksistē budžeta vietu sadale un studentiem ir jāfinansē savas studijas pilnā apmērā, tiek piemērots Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Šāda risinājuma priekšrocība ir augsta līmeņa, resursiem bagātu augstskolu izveide, taču cietēji bieži vien ir studenti, kuri uzņemas lielas kredītsaistības, lai apmaksātu savu izglītību. Situācijā, kad mācību maksas apmaksa ir tikai un vienīgi katra studenta atbildība, pastāv brīvais tirgus, un valsts un privātajām augstskolām ir vienlīdz jācīnās par studentiem, piedāvājot tiem studiju programmas, kas tos vislabāk sagatavos darba tirgum. Izrietoši, augstskolas ir spējīgas piesaistīt apdāvinātākos un centīgākos, sagatavot tos veiksmīgai karjerai, pēc tam iegūstot finansiālu atbalstu no absolventiem ziedojumu formā. ASV augstskolas tiek konstanti ierindotas starp pasaules labākajām, turklāt iegūtā reputācija padara tās par īpaši pievilcīgu galamērķi pasaules labākajiem mācībspēkiem. Ir skaidrs - augstskolu absolventi novērtē šo augstākās izglītības iestāžu sniegto izglītību. Piemēram, 2012.gadā Stenfordas Universitāte bija pirmā universitāte ASV, kas viena gada laikā ziedojumos saņēma vairāk nekā miljardu ASV dolāru.

Protams jāatzīst, ka ASV augstākās izglītības finansēšanas modelim ir arī trūkumi, no kuriem visbūtiskākais ir augstās mācību maksas un ar to apmaksu saistīto aizņēmumu straujais pieaugums. Kopš 1985.gada studiju maksa ASV ir vidēji pieaugusi piecas reizes, un šis pieaugums ir bijis 2,5 reizes straujāks nekā inflācijas kāpums šajā laika periodā. Savukārt, kopš 2007.gada kopējais studentu parāds ir sasniedzis 1,1 triljonu dolāru, ko lielā mērā saasināja pēc 2008.gadā piedzīvotās finanšu krīzes studējošo vecāku mazinātās iespējas finansēt atvašu augstāko izglītību.

V. Dombrovska sagatavotajā atzinumā tiek piedāvāta sistēma, kurā netiktu paredzēta centralizēta budžeta vietu sadalīšana, vienlaicīgi ļaujot izvairīties no problēmām, kas pašlaik vērojamas ASV. Piedāvātajā sistēmā visām studiju programmām tiktu noteikta studiju maksa, kuru studenti varētu segt, ņemot studiju kredītu no valsts. Šo kredītu studentiem vajadzētu atmaksāt tikai pēc tam, kad tiktu sasniegts noteikts ieņēmumu līmenis. Šāda sistēma pašlaik darbojas Austrālijā, Jaunzēlandē, Dienvidāfrikā, kā arī Lielbritānijā.

Lai gan bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis konceptuāli ir pieņēmis šo finansēšanas modeli, tā detaļas vēl nav skaidri zināmas. Augstākās izglītības un zinātnes reformu īstenošanas rīcības plāna 2.versijā ir noteikts, ka priekšlikumiem optimāla augstākās izglītības finansēšanas modeļa izveidei ir jābūt izstrādātiem līdz šī gada beigām, savukārt normatīvajai bāzei šī modeļa ieviešanai – līdz 2014.gada 1.decembrim. Tātad ātrākais, kad jaunā finansēšanas sistēma varētu tikt ieviesta praksē, ir 2015./2016. akadēmiskais gads.

 
UZZIŅAI: Pārskats par studiju maksu, studējošo skaitu, kā arī sadalījumu starp tiem studentiem, kuri studē par valsts budžeta līdzekļiem un kuri par privātajiem līdzekļiem, ir pieejams šajā Dynamic University sagatavotajā infogrammā.