Š.g. 3. decembrī OECD izziņoja Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas jeb PISA (Programme for International Student Assessment – angļu val.) rezultātus. Pētījumā tika pārstāvētas 34 OECD dalībvalstis un 31 partnervalstis, tajā skaitā Latvija, iesaistot 6 896 Latvijas skolēnus no 270 skolām. Ņemot vērā skolēnu mācību rezultātu dabaszinātnēs un matemātikā sasaisti ar potenciālo studiju virzienu izvēli vēlākā dzīves posmā, nozīmīgi, ka pēdējos gados ir vērojama Latvijas skolēnu sasniegumu PISA pārbaudījumos izaugsmes tendence. Vienlaikus gan jāatzīst, ka Latvijas skolēnu sasniegumi ievērojami atpaliek, piemēram, no kaimiņvalsts Igaunijas vienaudžu veikuma. 

 

Augstākās izglītības līmenī, salīdzinot absolventu īpatsvaru Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un vidēji Eiropas Savienībā (ES) 2011. gadā, jāsecina, ka Latvijā aizvien ir izteikti liels grādu ieguvušo skaits sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās (53,2%). Eiropā šajā tematiskajā grupā minētajā laika periodā grādu ieguva aptuveni viena trešdaļa augstskolu absolventu (35,6%), savukārt kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 38,9% un 43,7%. Otru lielāko Latvijas absolventu kopu veidoja izglītības studiju programmu beidzēji (11,1%), kas salīdzinoši ir nedaudz populārāka Lietuvā (12,7%) salīdzinoši ar 9,5% vidēji Eiropā.

Inženierzinātnēs 2009. gadā grādu vidēji Eiropā bija ieguvuši 12,9% jauniešu. Latvijā ir salīdzinoši zemākais absolventu īpatsvars – 8,4%, ko var salīdzināt ar kaimiņvalstī Lietuvā grādu ieguvušajiem 16% apmērā.

Veselības aprūpe un labklājība bija otra populārākā tematiskā grupa vidēji Eiropā, kuru absolvēja vidēji 15,4% absolventu: šeit Latvijas rādītājs ir viszemākais, proti, 7,8%, salīdzinot ar 8,8% Lietuvā un 11% Igaunijā.

Eiropā izglītības un dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju studiju programmas absolvēja 9,2% jauniešu. Atzīmējams, ka Igaunija, kas arī starptautiskā mērogā ir guvusi panākumus informācijas tehnoloģiju nozarē, šajā tematiskajā grupā ir sagatavojusi 8,9% absolventu, kas salīdzinot ar Latvijas rādītāju 4,9% apmērā, ir augstāks, tomēr zemāks par Eiropas vidējo, un liecina, ka šajā tematiskajā jomā tika sagatavots otrs mazākais Latvijā augstāko izglītību ieguvušo skaits.

Izteikti nepopulāra Eiropas jauniešu vidū bijusi lauksaimniecība/veterinārija, kas saistāms ar faktisko darbavietu skaitu Eiropā šajā nozarē. Pakalpojumu nozarē zemais augstāko izglītību ieguvušo skaits vidēji Eiropā skaidrojams ar to, ka šādas specialitātes tiek apgūtas zemākos izglītības līmeņos, piemēram, profesionālās izglītības iestādēs.

 



Avots: Eurostat

Šī gada novembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izplatīja paziņojumu, norādot, ka sadalot studiju budžeta vietas nākamajam studiju gadam (2014./2015.), galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips un, ka sociālajās zinātnēs un tematiskajā grupā “Izglītība” budžeta vietu skaitu plānots pakāpeniski samazināt par 20%, pārdalot tās uz dabaszinātnēm un inženierzinātnēm. Šāda apņemšanās tiek pamatota ar statistikas datiem un prognozēm, kas norādot, ka Latvijā jau tagad ir sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija, savukārt pieprasījums pēc speciālistiem dabaszinātnēs, ražošanā un būvniecībā arvien pieaugs.

Ņemot vērā IZM iecerēto dialogu ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm par budžeta vietu pārdali, plānotos pasākumus nākamajā plānošanas periodā tieši saistībā ar mācību rezultātu uzlabošanu dabaszinātnēs un matemātikā vispārējās izglītības posmā, kā arī atbalstu potenciālajiem STEM studentiem, jācer, ka Latvija spēs sekmēt šīs tematiskās grupas nozaru attīstību Latvijā, kā arī efektīvi un mērķtiecīgi risināt jaunatnes bezdarba problēmas, ar kurām ir saskārusies visa Eiropa, tādejādi sekmējot valsts vispārējo izaugsmi. 

 

---